 (www.feini.lv) |
| Ineta Turonoka : Rūķi. |
| Vai visos mežos rūķi dzīvo? Vai viņi kaļ un ceļ un cērt? Vai viņiem tik draiskošanās prātā? Nē.... Tie skrien,tie smej,un dej, Tie arī sēnes lasa,tie riekstus rauj un rudens lapas uz galvas ber. Tiem patīk šūpoties un skaļi smiet, līdz nokrīt tupeles un mīkstās mices. Bet vakaros tie salien savās mājelēs, tie tēju dzer un mīklas min. Kurš neatmin,tas laukā dodas un līdz pat ausmai zvaigznes skaita. Bet,rūķi,draudzīgi un mīļi, ja draugs ir ilgi prom, tad dodas palīgā,tam zvaigznes saskaitīt. Bet vai tad zvaigznes skaita klusi? Tie ķiķina un ūjina un zaļā sūnā vāļājas. No rūķu draiskulībām, pat pūce pamožas, un ezis burkšķēdams,dziļāk lapās lien. Nu tas par traku! Nu tas par traku! Kad austrumos jau gaisma aust, tad rūķi dodas sapņus sapņot, Un mežā klusums iestājas. Vai visos mežos rūķi dzīvo? |
| (01.09.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |