 (www.feini.lv) |
| Lilya : Slepkava |
| Es gribu kļūt par aukstasinīgu slepkavu. Tādu, kas nebaidās ar dunci iedurt tieši sirdī un smīnot noskatīties, kā upuris lēni, bet nenovēršami mirst. Bet ne jau cilvēkus es vēlos slepkavot,mans ienaidnieks ir vientulība. Tā ir cienījams pretinieks-prot uzrasties visnegaidītākajos brīžos un dot smagus triecienus tur, kur visvairāk sāp. Ne viens vien nav spējis vientulības ieroču brūces panest un vai nu sajucis prātā,cenšoties paslēpties no ienaidnieka, kas visu redz un vienmēr klusi seko tev pa pēdām, vai atvadījies no pasaules un devies tur,kur tā nekādi nespēj nokļūt. Briesmīgi ir vientulības ieroči-slimība, kas tev nenovēršami liek sabojāt savu dzīvi, drūmas domas, kas, apvienojoties ar slimību, tevi ievaino tik smagi, ka tikai ar milzīga gribasspēka palīdzību tu spēj piecelties un kopt savus ievainojumus. Un Nāvējošais Trieciens vājajiem-skaudrā apziņa, kas tev liek saprast, ka vientulībai ir taisnība... Briesmīgs spēks slēpjas tās ieročos, ne katrs ir gatavs tiem pretoties un cīnīties, jo lielākā daļa saprot-tam nebūs jēgas un zaudējums var netikt piedots. Bet es zinu,ka spēju nogalināt vientulību, tikai vēl neesmu pietiekami stipra, lai dotos izšķirošajā cīņā. Pienāks brīdis, kad būšu atradusi savus ieročus,kuru priekšā vientulības spēks liksies tāda bērnu spēlīte vien, un nežēlīgajā cīņā uzvarēs cilvēks...Un es būšu kļuvusi par aukstasinīgu slepkavu, kas ar patiesu prieku noskatīsies, kā pretinieks lēni mirst un nespēj mani ievainot. Viena lieta gan mani uztrauc...Mans pretinieks ir spēcīgs,tas arī man seko pa pēdām un cenšas iznīcināt apņēmību cīnīties. Es būšu pieradusi pie ēnas,kas liek man uzmanīties. Vai man vientulības nepietrūks? Ko es darīšu,kad mans ienaidnieks būs miris? Vai es meklēšu vēl kādu ļaunumu,kura nogalināšanai veltīšu savu laiku un spēkus? Laiks rādīs.Bet es kļūšu par vientulības slepkavu... |
| (29.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |