 (www.feini.lv) |
| Kristofs Girgensons : Un sakritībām nejaušām... |
| Es vēlos Tevi noplūkt, kā zvaigzni universa sirdī, un saudzēt plaukstās savās, kā sveces trauslo liesmu cerību gājienu laikā. Vēlos vest piena ceļā bezgalīgā, kur ūdensrozes ziedi pēdas skar, un dāvāt Tev pasakas liesmās, kur viss tik ellīgi spožs šķiet un laiks bailes važās kar. Izjust katru muskuļa kustību gaidīšanas alkās, kad debesis un zeme dejā jaucas, un smaida dzirkstis Tavā sejā vēsta, kad manās greizās dzīves domas citu stādus dēsta. Es vēlos tik daudz un vienlaicīgi maz! Krist un nesaplīst... Slāpt un nedomāt... Ticēt tik mirkļiem nebeidzamiem... Un vēlmēm... Un sakritībām nejaušām, kas tomēr aizes līdzās vasarai. 21/22.08.2009. S... TXD |
| (25.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |