 (www.feini.lv) |
| Lilya : Negaiss |
| Negaisa mākonis virs galvas... Tāds melns, draudīgs, biedējoši liels un nepielūdzams. Katru reizi, kad tu sajūti sevī tik labi pazīstamo dusmu, skumju un bezspēcības sajūtu, mākonis savā ļaunajā priekā kļūst arvien lielāks... Taču, jo lielāks negaisa mākonis kļūst, jo smacīgāks kļūst gaiss tev apkārt. Tu nespēj elpot, tikai tvert seklus elpas vilcienus. Sāk pūst vējš, kas kļūst arvien aukstāks, līdz beidzot tu nejūti neko citu,kā ledusauksto un stindzinošo plūsmu. Pēc tam nāk zibens,gan bez pērkona. Ar savu salti bālo gaismu tas draudīgi piebiedrojas mākonim un tikai vēlāk uzrodas pērkons, lai atkal un atkal atgādinātu tev, ka nelaime nenāk viena. Kad liekas, ka sliktāk vairs nevar būt, parādās migla-tā aizsedz visu,kas redzams skatienam,kamēr tu nespēj ieraudzīt pats sevi-migla tevi pazudina lēni un nemanāmi. Un tad... tad vairs nav nekā, viss ir zudis un nav atrodams,no miglas izejas nav. Tomēr...tu vari apstāties pie negaisa mākoņa. Ļauj tam līt,vienalga, vai tas tikai smidzina,vai gāž kā ar spaiņiem. Varbūt kritīs krusa vai pat snigs, taču galu galā no mākoņa uzspīdēs saule, un pasaule iegūs savas patiesās krāsas, bet lielajam mākonim vairs nebūs varas. Un viss būs labi... |
| (18.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |