 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Kaķēns |
| /2004. gadā rakstīts dzejolis, kad tikko biju sācis dzejot tā nopietni, pa īstam. Lielā steigā iznākušā krājumiņa "Mirdz sveču uguntiņas..." aizkustinošākais darbs, kuram tā vien gribas notraukt putekļus un vēlreiz augšāmcelt, šoreiz iekš "Feini"./ Pie miskastes aiz stūra, Tur dzīvo kaķēns sīks Un dažreiz sēž uz mūra Kā nabags greizs un līks. Ir sveši viņam prieki, Un draugu viņam nav. Mums nabagi ir lieki, Bet Dievam lieko nav... Kad atnāk bargā ziema, Tad ķepas sajūt to. Pie mājas kaķes ciemā Viņš sapnī aizsoļo... Ir kaķei lodziņš vaļā, Un aizkaros pūš vējš, Bet kaķēns, tērpies zaļā, Uz palodzes jau sēž... Tie jautrās blēņu spēlēs Šo dienu pavadīs Un brīnīsies, kā peles Sev astes kopā vīs... Tie gaisa baloniņā Pār jumtiem pacelsies Un kino, katrā ziņā, Ar pelēm skatīsies... Bet kaķēns sastingst miegā, Un sniegi tikai birst, Un sapnī klusā, liegā, Viņš viens un pamests mirst. Ja gribi atrast sevi, Tad uzmanīgi nāc, Jo varbūt, ka zem tevis Kāds smaids ir apglabāts... |
| (18.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |