 (www.feini.lv) |
| Velsa : Atvērt acis pasaulei. |
| Mēs visi vēlamies, lai mums būtu vara. Kaut vai tikai tādēļ, lai varētu valdīt pār savu dzīvi. Varu mēs spējam azpināties tikai tad, kad mēs to zaudējam, vai arī kādam citam tās ir jūtami vairāk. Brīdī, kad vara ir zaudēta, mēs zaudējam arī paškontroli un krītam izmisumā. Mūsos parādās īapšības, darbības un viss pārējais, kas iepriekš nebija nedz kāda cita, nedz Tava paša acīm pamanāmas. Mūsu apziņā tas vairo vēl lielāku izmisumu. Mēs maināmies.Tas mūsu galvā izraisa savādākas domas, savādāku rīcību pret draugu, ienaidnieku, suni, gliemezi, māti un visu apkārtējo pasauli. Parādās ilgas par labāku dzīvi. Par to, lai mēs varētu bīdīt sevi pa pasauli tā, lai spētu nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Kad tas neizdodas, mēs sākam domāt kādēļ tas tā ir. Mēs sākam vainot apkārtējos. Tos, kuru rīcības, vārdu un pāri darījumu dēļ mēs savā ziņā esam zaudējuši paškontroli. Patiesībā savā ziņā tā arī ir kāda cita vaina. Bieži dzīvē gadās, ka mēs zaudējam draugus kāda greizsirdības, skaudības vai vienkārši riebeklības dēļ. Gadās, ka kāds Tev samelo un Tu pats šo melu iespaidā izdari vai pasaki ko tādu, kas kaitē Tev tuvam cilvēkam. Tā ir pavisam vienkārša ķēdes reakcija. Mēs rīkojamies tieši tā un ne savādāk dēļ tā, ka tieši tā citu dēļ redzam pasauli, dēļ tā kā ir rīkojušies citi viens pret otru Tavā klātbūtnē un arī ar Tevi pašu. Vai Tev kādreiz ir ienācis prātā, ka lai kā Tev liktos Tavs labākais draugs, pat otrā pusīte, vienalga kurš, pavisam vienkārši, pavisam nejauši un pa visam elementāri sa*ist Tev smadzenes tā, ka Tu nemaz to nemani. Tavi draugi spēj mainīt pietiekami daudz Tavu paša viedokli par lietām un nelietām pasaulē. Un Tu tā arī nekad neuzzināsi, vai tas bija godīgi no viņa puses, Tev labi un pēc tam arī godīgi no Tavas puses pret pasauli. Un tieši šādos gadījumos visbiežāk mēs aptveram, ka esam zaudējuši varu pār sevi. Un kāds to ir mazliet pārņēmis pār Tevi. Bet šādas lietas mēs saprotam tikai tad, kad viss jau ir beidzies. Bet laikam jau tomēr nav jēgas sevi mocīt un visām lietām piedomāt līdzi dubultā. Vislabākais ir palikt neitrālam un izteikties tikai par lietām, kuras Tu pats esi redzējis, pieredzējis, jutis un sadzirdējis 100% Lai kāda liktos patiesība, PATIESĪBĀ Tev nekad nav un nebūs garantijas, ka Tavs it kā superpareizais viedoklis ir tik superpareizs. Un visbiežāk Tavs un vēl daudzu citu viedoklis ir radies no tā, kā apkārtējā pasaule to saredz, nevis Tu pats. Kāds to ir ietekmējis un Tava patiesība nu ir tīrākā nepatiesība Tev pašam nezinot par ko Tu cīnies un aizstāvies. Galvenais ir nepieņemt kļūdainu lēmumu tieši Tev apkārt. Tieši tur, kur Tu pašlaik atrodies. Kļūdīties ir cilvēcīgi, taču no kļūdām ir jāmācās, arī tad, kad gribas pievērt acīs un ticēt atkal. |
| (04.08.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |