 (www.feini.lv) |
| zelma : Šķiršanās |
| Es savus sapņus izberu kā oļus:ņem! Ko viena es ar viņiem iesākt spētu? Cik liktens lēns!Pat to viņš neizlemj, Kā izsķirt mūs,lai sirds tā nesāpētu. Viss tikai pašiem,pašiem jāizlemj- Cik kuram uzsmaidīt un kuru nogrūst peklē. Sniedz dzīve vērmeles un smaidot saka-ņem, Bet medus lāse stropā pašiem jāsameklē. Cik mirklīgs prieks!Kā zibens mākoņspraugā- Uz mirkli uzplaiksnī un atkal spožums dziest, Un gribas dzīvi saliet vienā traukā, Un saduļķot.Un izliet.Neizciest. Es savus sapņus izberu kā oļus:ņem! Mums vēlreiz jātiekas ar smaidu lētu, Pavisam citādiem un beidzot jāizlemj, Kā izšķirties,lai sirds tā nesāpētu. |
| (23.07.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |