| Vēl diena priecīga te dārzā sadeg, kvēlo, Starp paģībušās zāles ceriem vietumis
 Vēl lāsumainas magones –
 Kā nespēks alkatīgais vīd,
 Kā lūpas -
 Kārdinājuma un saldas indes pilnas,
 Kā tauriņi,
 Kas saulei atver savus spārnus, spīd...
 
 Vēl diena priecīga... Bet dārzs jau kluss un tukšs.
 Sen darījis tas galu kārdinājumiem un dzīrēm –
 Un izžuvušās magones,
 Kā sirmas vecenīšu galvas trīc,
 Kam debess mirdzums
 Sudrabu lej pāri dzīvu...
 Vēl diena priecīga...
 Bet jauni pavasari nesolās būt drīz....
 |