 (www.feini.lv) |
| Kārlis Kaža : Svešvalodu labirinti |
| Piektdienas vakarā ēdam trijatā vakariņas, es, sieva un mūsu piecgadīgais puika. Pārspriežam nopietnu lietu, mamma rīt jāpalaiž ekskursijā uz Rundāli un Liepāju, lai drusku atpūšas no sadzīves un mums abiem ar, pie vienas reizes. Pilis, parki un jūra, brīnišķīga kombinācija. Viss jau nekas, tik sīcis tāds bēdīgs, kā ne, mammuci neredzēs. Bet nu ātri nonākam pie konsensusa uz visai izdevīgiem pamatiem viņam, tiesa ne gluži manam naudas maciņam, un līguma apspriešana jau norit tīri tehniskos jautājumos – kā mēs abi pavadīsim dienu, ko ēdīsim ko spēlēsim ko mugurā ģērbsim. Vienošanās tiek apstiprināta ar zemenēm un pūdercukuru un saistības stājas spēkā līdz ar došanos uz miega zemi. Rīts sākas kā parasti, ar slinkumu celties un kaķenes piketu pie ledusskapja ar sūdzībām par neizsniegtajām brokastīm. Puika gan šorīt tāds nopietnāks, ātri pieceļas, akurāti saģērbjas un iet palīgā pūkainajai draudzenei. Par mammu ne vārda, tāpat skaidrs – ap šo laiku jau brauc tālu projām (tiesa ceļa daudzuma mērvienība tāda nosacīta „daudz daudz tālāk kā līdz omei un atpakaļ”). Diena paiet ierasti un mierīgi, paciemojamies pie kaimiņiem, pabraukājam ar divriteņiem, padauzām bumbu, pabaidām karūsas dīķī. Vienīgi sīcis šodien ir ļoti apzinīgs un pat klausa bez liekas tielēšanās. Vakars pienāk ātri un savākuši savu minci, kura arī paspējusi pa dienu noskrieties pakaļ cielaviņām un zvirbuļiem, dodamies gulēt, mēģinot trijatā taisnīgi sadalīt lielo laulības gultu, kur parasti guļam ar sievu. Man, protams, ne pārāk paveicas, jo lielāko teritoriju pamanās iekarot pūkainā mīlule, kurai galanti piekāpjas puika, man paliek tas, kas nu paliek. Pat nemanām kā nakti pārrodas mamma. Ir pusdienlaiks, puika beidzot sagaidījis, kad piecelsies mamma, un nu abi, iekārtojušies uz dīvāniņa, pārrunā svarīgos notikumus. Sīcis cilā apaļos akmens olīšus, kuri salasīti jūras krastā un stāsta par dienas gaitām. Tad aši pārslēdzas uz ekskursiju - vai Liepāja ir tālu tālu? - Jā - Bet kā tad tu tur runāji? - Kā, kā runāju? - Nu tu taču pati teici, ka ārzemes ir tālu tālu - Jā, lai aizbrauktu uz ārzemēm jābrauc ļoti tālu - Tu taču teici, ka ārzemēs nerunā latviski? - Jā, tur katrā zemē runā savādāk - Nu re, bet Liepāja arī ir ļoti tālu. Tad tu tur runāji liepājiski? |
| (15.07.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |