 (www.feini.lv) |
| Kārlis Kaža : Lietus |
| Naktī atnāca Lietus. Viņš klusām uz pirkstgaliem iezagās ielās, lai neuzmodinātu dienas tveicē un skrejoņā nogurušo Pilsētu. Gādīgi ietina biezos smaržojošos miglas dvieļos dusošos namus un retās laternas, kas bija atstātas nomodā, mirdzinot blāvus gaismas kūļus. Tad liegi sāka mazgāt Pilsētu, sīki rasinot uz ielām un trotuāriem, klusi grabinot savu melodiju pa māju jumtiem. Lietus bija apzinīgs un centīgs. Un lēnām Pilsēta kļuva tīra. Pa notekām un renstelēm, žiperīgi aiztrauca strauti un urdziņas, nesot sev līdzi putekļus, trokšņus, naidu, skaudību, dusmas, iekāri, melus, sāpes, nāvi, jā arī prieku, smaidus, laimi, laipnību, draudzību, godīgumu, mīlestību. Toties no rīta Pilsēta pamodīsies balta un tīra un varēs sākt visu no gala, daudz labāk un skaistāk. Tuvojās ausma, Lietus vēlreiz izstaigāja ielas, pārbaudīja katru pat visdrūmāko un tumšāko stūrīti, lai arī tur beidzot smaržotu pēc svaiguma. Saulstari iemirdzējās nospodrināto torņu smailēs, Lietus pamāja ar rūsas zibsni un lēnām izgaisa jūrā. Pilsēta modās. Viņa sarosījās, izstaipījās kā laiska kaķe un ielūkojās namu logu spoguļos, tad aši pieliecās un iemērca seju pirmajā kanalizācijas renstelē, kuru Lietus bija piepildījis ar netīro ūdeni... ----------------- Manas miniatūras, tā ir vienkārši draiskulība, spēle un ekvilibristika ar vārdiem, simboliem, niansēm un izjūtām. Mirkļa ekspromts, kas prasa vien piecas minūtes, lai tās uzrakstītu un vēl mazāk lai izlasītu. Bet kuram gan šodien vairs ir interese un pacietība lasīt garas smagas lietas? Kurš grib ko dzirdēt par „Karu un mieru”, ja pat Orvela anti-utopijas jau ir kļuvušas bērnišķīgas uz šodienas realitātes fona. Un tā nu es niekojos ar šiem šķiltaviņu zibšņiem, jebšu miniatūrām, lai nekristu panikā pats no sevis un tā, kas ir apkārt, un varbūt arī kādam no jums dāvātu īsu mirkli atelpas no realitātes. |
| (08.07.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |