 (www.feini.lv) |
| Martins Bokmanis : Parabolic orbit |
| Mēs papīru varam Izdaiļot un smērēt Kā laiku izniekot Prātu lietā liekot ``Nike``... Tik daudz Sava īsā mūža Pieredzes analfabētismā Es pratu lasīt Viss bija rakstīts Tavās acīs Kā Tevi lai dēvēju Mana mīļā palaistuve Kāda stāsta nostūris raud Pēc Tevis... Pie pilna saprāta Esmu melojis tikai Mammai... P.s.Pašam patīk un šķiet,ka piestāv... Gūsti prieku no tā Ko neteiks Tava atbalss Nekad... Esi laimīgs piesārņojies Atbalss Tā teiks visu Ko vēlies dzirdēt Un iztēlojies... Es raujos uz pusēm Lai sirdsbalss Var klusēt Puse no sirds Nekad nerunās (neciešu pļāpas) Jūties pasargāts Un reizē piemuļķots Ar pusi sirds rokās Kā āksts,.. Labi atzīšos Jūku prātā Nav nekā tāda Kam pieskartos Un būtu jāizmet Paranojiska(noiska) tieksme Apgūt visu jauno Saprast un Visai labā stāvoklī Izmest ārā Baidos Vai dzīve visu piedos... Slimība ņem virsroku Kad prāts nogurst Lai pašiznīcinātos Nav dzimis neviens No mums Vai rastu tieksmi Pazust... Jo skaļāki vārdi Kalnu tukšumā skan Jo ilgāk Viss klusu stāv... ...gribas Jūs visus Pasūtīt dirst ( Taču pieredze rāda Ka tā rīkojoties Agri vai vēlu Pietrūks gaisa... Paradokss... ...mēs nekad nevaram zināt,kurš kura skābekļa masku līdzi nēsā...) Es to gribēju izdarīt Jau bērnībā... Kopš sevi atceros... Vienkārši Pasūtīt Jūs visus dirst... Jo Man bez Jums Nomirt būs vieglāk... Kad nepieciešams būs kas Nebūs vajadzības jautāt... Kad Jūs Ko vēlēsieties Man viss ies garām... No manas paraboliskās dzīves Gribas atzīmēt Tikai vienu Dieva-Sātana pieskārienu... |
| (11.06.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |