Ceriņi un
tavas acis
Es mazliet mulstu
Pieskāriens
Nejaušs, vai tomēr
tīšs...
Tas bija vējš vai
tava dvaša
man uz vaiga?
kas mēs abi esam?
To nejautā, to iespējams
Zināsim rīt, bet
Varbūt nekad
Vai nav vienalga?
Tavas lūpas kā lietus
Tik maigas
Vēl pagaidi,
Kaut kas ieķēries plakstos
Ak, tas tikai ceriņzieds |