 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Veca pasaka |
| Bij' vecītim būdiņa maza, Un pavardā liesmoja guns. Tam vistiņa bija un kaza, Melns kaķīts un uzticams suns. Bet vakaros skumjos un garos, Kad ziemelis raudāja žēls, Pie vecīša atmiņu staros No Īrijas atbrauca dēls: "Ir meži aiz sāpēm jau zili, Sen izraudāts dzimtenes piens. Man svešumā jābūvē pilis. Ak, piedod, ja nomirsti viens !" Tās krāsmatas - Latvija mana, Kur izdegt un celties, un augt. Man palikt par krokusa zvanu Caur sniegiem pret debesīm plaukt. Man elpot kā krokusa zvanam Uz drupām, kur dzimtene vīst Ne pilī kā rijīgam tranam, Kas mīlēt vairs nespēj, bet nīst. |
| (20.05.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |