 (www.feini.lv) |
| Inga Bērziņa : Neapskaužams monologs |
| Nekāda darba prieka, par koncentrēšanos vispār runas nevar būt! Vēderā tauriņi, bet prāts mūk no manis un klīst laukā no pilsētas. Gribās skraidīt zaļā zālē starp izplaukušiem kokiem, gribas daudz saules un dullumu izkliegt no pilna spēka... Skriet pa mežmalu, no meža zemenēm gatavot košas krelles, saverot uz plāna salmiņa. Saule kā sabiedrotā palīdzēt atbrīvoties no drēbju liekās nastas... Pretējās mājas logā nozibsnīja saules stara atspīdums, un apžilbināja man acis. Tas bija kā cirtiens ar lineālu pa nagiem:" Nedrīkst! Izmet pat no domām!" Ir kāds sens latviešu teiciens, ka rīts gudrāks par vakaru, un ka šim teicienam galīgi nepiekrītu, arī skaidrs kā diena, jo no rītiem viss rādās vēl briesmīgāk... Tā nu tas ir! Šorīt pamostoties izdzirdēju Raimondas Vazdikas dziesmu, un aizķēra vārdi:"...mīlestība un sāpes vienu viet...". Pāris vārdu, bet precīzi. Brīvdienās pēc labi padarīta darba klusām vēroju Gaujas ūdeni, un priecājos, ka ir kāds, kurš spēj mani pacelt un likt ik pa laikam staigāt divus centimetrus virs zemes. Ir kāds, kurš pratis likt izbaudīt brīvo lidojumu, un es ceru, ka nekritīšu, man neļaus! Un ja arī kļūdos tagad, tad kļūdos skaisti!!! Ir tik labi, tik skaisti, bet sirsniņa vien reizēn klusām ieīdas, nu varbūt tamdēļ, ka ne jau tik nepareizi bija gribējies, lai notiek... Es zinu, ka vientulība arī ir laba lieta, pat veselīga, tikai mazās devās, bet man nu nepavisam nesanāk tās pareizās proporcijas! Un atkal jāsaka, ka glābiņš ir darbs, daudz darba, kurā ir jāieiet pilnībā, jo atšķirībā no mīlestības, darbā valda sausi skaitļi, tāpat kā sadzīvē, kad saņem kaudzi ar rēķiniem...kuri atvēsina! Un tuvojas arī papardes zieda meklēšanas laiks, tāds ļoti ekstrēms pasākums īstenībā, zinot vidi, kādā viņas (papardes) mēdz augt...visi tie gliemji un pārējie brikšņu monstri... |
| (09.05.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |