 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Glābējcepure. |
| Savu mantību saliku cepurē Un no smilškastes izlīdu laukā. Te nav runa par bērnību pagātnē, Tas bij’ vakar,un biju es autā. Kāds būs mani tur guļošu izģērbis. Varbūt izģērbos pats es pirms miega. Nav ne jausmas,jo biju tā sareibis... Un nakts melnumā modos kā slieka. Paldies Dievam,ka galvā bij’ cepure, Kurā mantiņas ērti var paslēpt. Tā es trīcot,kā uzvilkta atspere, Steidzos mājāslīdz rītausmai paspēt. |
| (19.04.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |