ar sparu uz priekšu
ar sparu uz augšu
ābeļkoka asniņš tiecas
ieskrieties
un līdz debesīm uzlekt
kāds vakar nejauši
nometa apēsta ābola sēklu
zemei jau nav žēl
ka pa viņu mīņājas
tā pieņem pazudušos
saulei nav kauna
ar saviem stariem kārdināt
nosalušos
vējam - aizpūstos
lietum nerūp izslāpušie
tas līst
līdz kamēr saule
neizžāvē pēdējās asaras
un acu skaties top skaidrs
zilās debesīs stāv rakstīts
ir tikai jātiecas to izlasīt
zvaigznes nepieder nevienam
tās pieder visiem
jauns ābolkoka asniņš
pretī debesīm tiecas
un tas noteikti tās aizsniegs |