O ktāvas augšējā mala,
J auns spirāles aplis aiz tās.
Ā rpusē nobirusi,
R eizēm pat nepublicēta.
S i minoram piedienīga,
V ajadzīga kā sāls.
Ā belēm nosalstot ziedā,
C eriņos izauklēta.
I esāktā un nepabeigtā...
E s nevaru nedalīt ceļu...
T ā tava pasaule – dzeja.
I kdiena, svētki un sapnis -
S ākt dzīvi atkal no gala... |