 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Debesis tasītē |
| Kad smaidīsi debesīm, redzēsi mani, Kur mākonis bijušā negaisa rakstiem... Tur stāvu un skatos kā peļķēs tu lasi, Ko rakstīju vēstulē pērkona pirkstiem... Ir tālums kā pilsēta debesu zila - Tā vasara mana, kas aizbēgusi, Lai ātri paslēptos sasistā tasē, Un visu, kas bijis, sen izlijusi. Tev kafiju - tēju? Vīnu - martini? Ak, neienāksi... Nu gan...tad jā... Tad nu... uz to... līdz kad... vai zini... Es kļūdos? Nu lai viss paliek... tā. Es apmaldījos kļūdās un noteikumos un pārkāpu visus likumus tas ko atceros ir varbūt tikai daudzpunkti... visi komati sen jau aizbraukuši pazuduši... palicis tikai viss pārējais un mana lapa bez paraksta...bez vārda... piedod man par tām debesīm tasītē un par šo vasaru kura pazuda saulē... |
| (22.03.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |