 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Pieskaršanās |
| Viegli pieskaroties maigajām rokām, kūst sniegpārsliņas. Un arī es... gatavs izkust līdzīgi sniegam, Un ļauties lieglaimes sapņu gūstam liegam. Nav glābiņa man, es slīkstu acīs. Izdzert līdz galam... Izdzert līdz galam, un pacelties...izdzert mīlu. Izdzert gaismu tavu - tur zvaigžņu dzīlēs. Pat pēc lietus pilienu skaņām es atpazīstu tevi. Tevi vienīgo, vienu... Palikšu blakus, būšu... Klusumā, sveces spīgojums tavā logā kļūšu. Es tev palikšu blakus uz laikiem. Caur gadiem būšu. Tavās skavās cauri gadiem iešu, būs tā. Aizver acis uz mirkli un pačuksti – jā. Un es sapnī caur mūžīgo tumsu...eju pie tevis... Cauri pasaules burzmai. No augšas ir zīme dota, Ir ceļš mans iezīmēts, zibens šautra to rotā. Un es atgriezīšos pie tevis...Tu tā arī zini. Atstāj man gaismu. Atstāj man pēdas savā dvēselē, klusiņām skani, Un tajā klusumā sveces ugunī atrodi mani... Viegli pieskaroties maigajām rokām, kūst sniegpārsliņas. Un arī es... gatavs izkust līdzīgi sniegam, Un ļauties lieglaimes sapņu gūstam liegam. |
| (10.03.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |