| Vējš tavus čukstus man atnesīs, Vakarā zvaigžņotā,klusumā.
 Sirds mana tos sadzirdēs,
 Sajutīs,iztulkos,sapratīs.
 
 Tu,sapņu meitene mana,
 Atgriezies,parādies,ieklausies
 Sirdī,kas vakaros sala,
 Klausoties tukšumā vējainā.
 
 Sāpe,kas piedota,nesāp vairs.
 Atbrīvo,nejautā,nerunā.
 Mīlu,kas sirdī kā ogle gail,
 Asaras neslāpēs,nedzēsīs.
 
 Mīla,ko sirds mana glabā,
 Pieder tev vienīgai,dārgākai.
 Gadiem par spīti to sargā
 Debesis zvaigžņotās,naksnīgās.
 |