| Spriegumā dreboša arfa, Uzvilkta kā alka.
 Sievietes stiegrainās rokās
 Dvēseles mūzika smalka...
 
 Mans kara laukums ārā
 Uz mirkli aprimis, klusis.
 Šī oāze zaļā un dzīvā
 Kā sapnis ir veldzējusi...
 
 Sāpes- sudraba stīgas,
 Dzimšanas alga mana.
 Pret debesīm izplesti spārni,
 Uz zemes palikšana...
 |