 (www.feini.lv) |
| Mortijs : Tālāk ceļa vairs nav. |
| Asaras. Es dažreiz nezinu - kāpēc, es nesaprotu jēgu. Tas ir kā kļūt par tumšu rēgu. Un atkal jau no elles bēgu.. Es neredzu tur labas beigas. Tu redzi - bet es tevi pašu neredzu... Es sevi atkal ellei nododu Lai neesošā liesmā sadegtu... Es neticu. Tu tici? Es neredzu te kādu, kas smaida no sirds, viņi visi tikai skatās uz mani un ņirdz. Es - vienkārša, bet viņi mirdz... Es aizveru acis un ausis un nejūtu. It kā. Bet tomēr tas nav iespējams. Tas ir kā mirt, bet nenomirt, kā just, bet netikt sajustam. Ja vajadzētu izvēlēties laimīgāko brīdi es ilgi nedomātu. Ja vien tu pasmaidītu, viss ļaunais tiktu nosvītrots ar nedzēšamu svītru... Es zinu, ka šis nevar palikt nebijis un klausīties ir nejēdzīgi kā velnam - ziedot. Es nezinu, ko vēl lai saka tikai neizlūdzami jūtošs - piedod. |
| (23.02.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |