Viss beidzies.
Ziemsvētku brīnums ir galā
un katrs atkal ielienam
savā alā.
Aiz loga
tik vējš pērnās lapas svaida
un, aurodams, smejas par mums,
bet - bez naida...
Sapņosim...
nav dzirdēts par sapņu galu-
vajag mums Lieldienu olas,
Jāņu alu!
Laikam tā
tiesa, ka vajag mums svētkus,
lai smaidītu un žēlotu
arī grēkus...
Un,- lai jau
vējš smej un tās lapas svaida,
ir katrām beigām savs sākums,
kas mūs gaida! |