| Sen bruģis pravieša ielā Skaita soļus ik dienas,
 Ko spītējot dzīves mielēm
 Tev jānostaigā ir vienai.
 
 Tur vakaros namu stūros
 Spokainas ēnas slienas.
 Tu steidzies paslēpties būrī,
 Kur pasargā četras sienas...
 
 Tur brīvība nosacīta
 Un maksa esi tu pati.
 Vēl pinekļos nesapīta,
 To kādreiz nesaprati...
 
 Kā apmātība šis būris!
 Tik vienu es droši zinu -
 Ka noārdīšu to mūri
 Lai nepaliek pāri ne miņas.
 
 Tad pravieša ielas stūrī
 Sagaidīšu es tevi,
 Lai vestu, kur pavards kuras,
 Kur atradīsim sevi...
 |