 (www.feini.lv) |
| Kristofs Girgensons : Cerībā sasaldētas |
| Mana pirvātā elle, kurā tek asaru krelles, mana zvaigžņotā debess, bez Tavas vēlmes, s a s a l d ē t a s. Varbūt pat mūžīgi. Kādu ielu lietus noteču urgas, bruģētu atmiņu saplaisājušie ceļi, izgaršotu lūpkrāsu rasainās piles, iemērkts viss ledū, bezgalības kalnā. Tukšums un nauda, vara un bauda, Tavu ķermeni turpina skart, vēlos mirklī tikt saplosīts! Mirklī, kurā Tu aizkavēji mani, kurā nokalta ziedi cerībās un ilgās, kurā iestājās gados sasaldēts apnikums. Mana privātā elle, kurā tek asaru krelles, mana sasaldētā pasaule, kurā trūkst cerību saules, tik mana? Varbūt Tava? Varbūt visu? Varbūt... 08.02./11.02.-19.02.2009 |
| (19.02.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |