 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Caur krēslas durvīm |
| Es maldos matu cirtās tavās, Kas pāri maniem pleciem krīt, Un noreibis, ar glāstiem saviem Tās maigi tiecos kopā vīt. Es alkstu tavas lūpas, miesu, Kas neapjaustā kaislē trīs, Vēl baidās jūtu nepatiesu... Es gribu visu, ja tā drīkst... Caur krēslas durvīm nesu tevi Kur rožaini blāv vēsais zīds, Tur kaisles varā zaudēt sevi Mums atļaus nakts un debesis. Es gribu izdzert saldo rasu, Kas miklās lūpās valgi trīc. Un baudīt tavu kaislo dvašu Kad mēnesnīca pāri līs. Es gribu tevi tā kā zieds Kas mulsi saulei paver acis. Tā gribu cauri naktij iet - Līdz rīts būs jaunu dienu sācis... |
| (13.02.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |