 (www.feini.lv) |
| AnI : Veļu laikā |
| Melna vārna savus spārnu pleš, pļavā, krēslā zeme žēli kauc. Tava sirds pēc kaut kā sauc. Kraukļiem vakars ne tauriņiem vai zīlēm. Drēgnums, migla, nāve kļūst žigla. Asaras par asins lāsēm kļūst. Tumši stāvi tumšu acu pāri. Miglas vātis, klusums kļuvis sāpīgs, tavu senču gari vairs nav tikai maldi. Gari balti galdi, miglu seģenes sektas, cienasts no zemes, mikluma saltā. Visi nu sēstas, Tu, galda galā. |
| (07.02.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |