Nesatiku tevi vasarā,
Mana draiskā, trallalā.
Nemanīju tevi rudenī
Burdamies strauta ūdenī.
Nu man tagad tikai tā –
Visu laiku – trallalā!
Baiba, Gita, tā vai cita klētiņā –
Trallalā, ops!*
Tagad raksti vēstulītes kupenās,
Ātri apsnieg, nepaspēju lasīt tās.
Varbūt pavasara brīnums būs –
Visas salasāmas kļūs...
Nu man tagad tikai tā –
Noreibis no trallalā!
Ka tik ātri neiekrītu lamatās...
Trallalā, ops!
Satikāmies lecot polku pārī mēs,
Nez vai mūsu dejas solis saderēs?
Jūtu nav vairs joki prātā nu paties’ -
Ziemassvētku brīnums atradies!
Nu man tagad tikai tā –
Vairs nekāda trallalā!
Tikai tu un ne vairs citas prātiņā –
Trallalā – stop!
* Uz „ops”mainās pāriem. |