 (www.feini.lv) |
| Tilla Lilla : Tik bezjēdzīga saule |
| Tik bezjēdzīga saule un skumju purvs. Migla pār acīm, pār pieri un rokām. Zem pēdām rūgst mīksts sniegs. Tas mans sadrupinātais, mans mīļotais... Dur. Tā dur. Un varbūt ļaut, lai patrako. Es tikmēr salauzīšu saules starus un izķēmošu purva dūņas- sametīšu saujām kabatās un smiešos. Par to, ka man nesāp (nav kam sāpēt), ka man nav žēl (tā vieglāk dzīvot) Es lauzīšu un arī pazudīšu. Un saules stars kā sniega sirds man dursies acīs. Migla paliks, lai triumfētu un sasietu mani saulē Tajā- vēl joprojām bezjēdzīgajā. |
| (10.01.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |