Vakarzvaigzne debess malā
Spīgo nebeidzamo stāstu...
Nebūs mīlestībai gala –
Vienmēr alksim siltu glāstu.
Tālās zvaigznes aukstā gaisma
Tavās rudzupuķu acīs.
Skūpstu miklās lūpas kaismi,
Neļauju neko tām sacīt.
Vārdi apsteidz jūtas, plosa
Vārdi apsola un viļ.
Pāri laikam, aptveroša -
Mīlestība gaismu šķiļ.
Vakarzvaigzne apmulsusi,
Gaida, kad mums labā burve,
Pienākusi klusi, klusi
Atvērs mīlestībai durvis. |