atmiņu kladē ieslodzītas
desmit gadu nelasītas
guļ miljons gadu vecas atmiņas
tās saules nomocītas
un lietus nomērcētas
sapņu vīriņam nosūtītas
varbūt tās vairs neatgriezīsies
pēdējo vilcienu nokavēs
paklūpot aiz koka akmeņa
reiss tiek atcelts
bet es vēl joprojām stāvu uz perona
varbūt tomēr
saules zaķis nenokavēs
uz pasaules galu |