 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Kā būt |
| Viņa neredzami nāk No gaismas silta stara Un no jūras putām Kā nāra. Viņa nedzirdami dzimst Ik vakaru no sāpēm manām Un no tālām cerībām Nesniedzamām. Laiks beidzies. Viņa dzīvo ārpus visa Un jūsu pārpildītās telpas Kā elpa smaga, kas dzisa. Ar spārniem salauztiem Virs asarām ,kas līst, Es viņai līdzi ceļos, un spārni lēnām dzīst. Viņa mani jūt Aiz šīs betona kapenes, Kur dienas vadu es Un nezinu, kā būt... |
| (06.01.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |