 (www.feini.lv) |
| Aija Celma : Gulbis |
| Es šorīt pamanīju gulbi, Kurš slīdēja gar krastu viens. Viņš raudzījās uz manu pusi: "Jel maizes kancīti man sniedz!" Nav gribējis tas atstāt mājas, To pusi, kur bij' laime, prieks... Kaut putnam salst uz ledus kājas, Un zāli klājis baltais sniegs. Te novija ligzdu, Te satika mīlu, Te sildīja saule, Šī ziema ir nieks, Jo dabā viss mainās, Gan pavasars atnāks, Un nokusīs sniegi, Būs laime un prieks. Ja nezini,kur svētkus svinēt, Šeit gaidīts Ziemassvētkos tiec, Pie gulbja vari ciemos atnākt, Uz zvaigznēm naktī lūkoties. Kā eņģelim tam balti spārni, Un krūtīs mīlas pilna sirds, Ar gulbi pīrādziņus dalot, Tu jutīsies kā debesīs. |
| (20.12.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |