 (www.feini.lv) |
| martatilde : nav. |
| Viņa augums. Acis tik tumšas Kā bezgalīga jūra Kas sniedzas man līdz ceļiem. Tā salkanie vārdi Ieskauj mani Un ar milzīgu atvēzienu Nogriež mani zemē. Nobružātā sniega ceļā Kurš kvēpj pēc Degošām svecēm Un maziem pingvīniem. Tās valgās kustības Ieskauj mani vientulībā Un derdzībā es Varu tikai nospļauties. Par mokošām cerībām Un iekāres pilnajās acīs, Ieskanās atvadu balss. Kura nevēlas atdot Ne tevi,ne pingvīnu Un mūsdienu kleitu Par vienu cigareti. Bet tās valgajās atvadās Ar pīpi rokā Ieskanās sirdsapziņa Kuru nespēj kliedēt. Un mazliet tā pavisam Tā tikai deg kā Lielceļa tramvajs Kurš nogājis no sliedēm. |
| (15.12.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |