Un Tu stādies,ka mani zini?
Nerādies muļķīgs.
Tu manā dziļā dzīves jūrā
esi virspusē - ‘kur krastā - uz zaļas lapas klusītēm vizi.
Ne jau Tev būs zināt ko par mani,
Ne vajag Tev.
Un ja saliekās,ka tomēr – saki.
Es pastāstīšu tā,lai saprastu Tu gaužām ātri. |