Kas no manis pāri paliks,
Sirds kad mana pukstēt mitēs?
Varbūt mana dvēselīte
Iemājos tad rudens bitēs!
Rudens bites medu sanes,
Ir šis medus-zilo viršu.
Stādiet tos uz mana kapa,
Kad es beigu galā miršu.
Sūtīšu tad Dievu pupās,
Rudeņos,kad liks viņš veļot.
Reibušas no viršiem ziliem,
Arī dieviem bites dzeļot! |