 (www.feini.lv) |
| Kaiva Anna : Sirds valodā. |
| Es tikai tagad sapratu, Uz kā balstīts bij’ viss. Un nez vai kāds cits Tevi tik naivi un kaismīgi mīlētu.. Jo es vēl pēdējās dienās tik’ līdzoties, visu,kas man ir, Tev atdotu. Un nez vai (!) Tu kaut reizi mani novērtēji. Kur nu vēl tik dāsni,lai par mani domātu. Kaut tēlojot pajautājis būtu, Kā turos, kas notiek, ko jūtu.. Bet Tu stāsti, cik labi Tev iet, Kopš atstāji mani vienu. Un lai cik ļoti man gribas just par to prieku,man sāp. Sāp no visas sirds,ka šī pasale atstāja to,ko jūtu,vēl dzīvu. Jo tam vajadzēja zust. Līdz ar rītu. Otru pusi. Smaidu. Un prieku,ko juti, satiekot, sajūtot, noskūpstot.. mani. |
| (18.11.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |