 (www.feini.lv) |
| Micky : Mums jāmācās lidot !... |
| Lūdzu, nosauc mani par vēju! Dodies man līdzi! Šajos brīžos es jutīšos tuvāka tev. Tie krasti mūs gaida ... Atceries, te mēs pirmoreiz satikāmies, cēlam smilšu pili. Tu teici, ka mēs būsim mūžam jauni, kamēr asinis mūsu dzīslās plūst. Laiks vien pilēja un pilēja, līdz ar putniem tu aizlidoji uz siltākām zemēm, bet es gribēju palikt. Brīvība pārāk daudz maksāja. Es nespēju apturēt šos soļus un šo laiku. Šķiršanās bija neizbēgama. Atkal soļoju pa baltajām smiltīm ... Šoreiz bez tevis. Kaijas iztraucēja klusumu. Es paskatījos uz debesīm, zvaigznēm, jūru. Es redzu kuģi ... Ja tas atstātu jūras ceļus, es skrietu tev pretim pa viļņiem. Es gribētu izplest savus spārnus un lidot aiz pasta baložiem, lai pateiktu tev, cik ļoti tu man esi vajadzīgs. Ja es grimtu, tad gribētu grimt tikai tavās acīs. Ja es degtu, tad tikai tavās plaukstās. Man nav vajadzīgs neviens cits. Kāpēc neviens man nedod iespēju? Es vēlētos kļūt par putnu ... Tev blakus zaudētu savus spārnus, bet būtu laimīga, tu tici man! Tagad nekas nav tā, kā agrāk. Zinu, tavā ledus sirdī kādreiz ziedēja lilijas. Tavs smaids bija silts, bet acis nemeloja man. Tagad tās maģiskās, baltās naktis pagaisa, un es paliku mūžīgo skumju krastā. Tu biji vainīgs pie tā ... Es to nekad neaizmirsīšu, tomēr es varētu pacensties piedot. Tu arī, lūdzu, piedod man. Uz visiem laikiem es esmu mainījusies. Tava mīlestība kā ērglis atlidoja pie manis, apsēdās uz mana pleca un aizlidoja, atstājot dziļas rētas manā sirdī. Man tik ļoti sāp! Kur var atrast izeju? Es negribu būt atkarīga no tevis. Piedod, bet dzīvoju tikai tevis dēļ. Šorīt man likās, ka pamodos no taviem čukstiem. Gaidīju tavu zvanu no rīta, dienā. Re, mēness blāvā gaisma! Aiz loga nakts. Virtuve tukša ... Šeit es nevaru rast mieru. Es nespēju palikt vairs šajās sienās! Varbūt tu esi tur, pie zvaigznēm? Es gribētu mācēt lidot ... Atkal es esmu pie šīs jūras. Velti ceru, ka tu varētu būt šeit. Mani nomāc domu un jūtu kokteilis. Visu laiku liekas, ka jūtu tevi sev blakus. Ko gan šī nakts var man pastāstīt, ka atkal tik ļoti tā vilina mani? Es liktu visiem putniem apklust, lai tik tu būtu man blakus kā agrāk. Tā ir tava balss, kas saka man :” Nāc man līdzi!” Un es lidoju pie tevis ... Lai debesis manas jūtas gremdē! Saulē tavas acis redzu. Visi mani sapņi ir tikai par tevi. Beidzot! Beidzot mēs esam kopā ... Kad tu sapratīsi, ka esi vienīgais, kas man ir vajadzīgs? Kāpēc es raudāju toreiz? Tavās acīs taču redzēju siltumu ... Nevajag teikt, ka viss ir labi, es jau tāpat smaidu. Viss ir kā vecās filmās, esam tikai tu un es, un tavas rokas maigākās pasaulē kļūst. Toreiz tev nebija taisnība, un es nespēju izturēt tevis teikto. Vai spēju dot tev tik daudz mīlestības, cik esi pelnījis? Visus jaukākos vārdus es glabāju tev. Ja tu paliktu ar mani kopā tagad, tad visa brīnišķīgā pasaule piederētu vien mums abiem. Es iemācījos lidot tevis dēļ. Iemācies tu arī. Es mīlu tevi ... |
| (08.11.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |