 (www.feini.lv) |
| dandelion : atspulgi. |
| Šie lēnie Latvijas vilcieni. Tā savādā, ritmiskā dunoņa zem daudzslāņainās vagona grīdas. Tāda savāda idille, kas meklē sev pierādījumus. Vari nemēģināt tos atrast aiz vilciena miglainā loga. Ārā novembra tumsa. Tikai atspulgi-acu pretskati. Novembris. Tie mūžīgie atkārtojumi. Tu padzer tēju ar pāris sausiem smilšu cepumiem, mazgā krūzīti baltajā keramikas izlietnē un klausies, kā mammas sirds pie plīts bārsta mātišķos aizkavējušos padomus. Bet tu taču pati tiec ar visu itin labi galā. Pati saviem spēkiem esi kļuvusi smaidīgāka, smaržīgāka. Labāka. Kad sēdi pusaizmigušā pusnakts klusumā bez rūtiņu lapas un pildspalvas pie rokas, liekas- būtu tik daudz, ko rakstīt, ko teikt. Bet, kad melnā tinte nākošās dienas rītā uzšņāpj jau ilgi sevī glabātos vārdus, tie liekas nepielūdzami patiesi, mazliet bērnišķi un muļķīgi. Kā kārtējā "Hameleonu rotaļu" sērija. Tu mācies. Jā, tu joprojām mācies būt jauka, skaista un gudra. Būt laba sarunu biedrene, kas nākotnē nebūs tikai slikti pelnošs skolas psihologs. Un viņi visi, tie jaunie, tev notic. Viņi tic, ka tevī ir kas vairāk kā tas atspulgs vilciena tumšajā logā. Tu arī notici. Un jums visiem kopā ir labi. Kad tu atgriezies realitātē, sākas jauns turpinājums. Tu atkal esi nesportiska, un no rakstīšanas tev sāp labās rokas locītava. Tev gribas saldumus. Nepārtraukti. Mazas, garšīgas šokolādītes un lielus, brašus saldus puišus pie sāniem. Tā ir realitāte. Bet tikpat labi arī atspulgs- mazliet nojāts, bet joprojām mierinošs. |
| (06.11.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |