 (www.feini.lv) |
| kristers : Vai esi iedomājies? |
| Nakts Vai tev ir bijusi nojausma par to , ka reiz tu paliksi viens? Tas , ka reiz tu sēdēsi viens savā izstabā , un nebūs neviena kurš varētu noslaucīt tavas asaras? Asaras , kuras rodas domājot par to , ja reiz aizejot Tu aiz sevis nebūsi atstājis kādam daļu sevis. Tikkai vilšanos , sāpes un asaras kādam , kuram tu esi tuvs. Man asaras pil pār maniem vaigiem. Pil par to , kas es biju un ... kas es esmu. Es neesmu nekas , jo kas gan es varu būt - tikkai tumšs plankums citu sirdīs. Slaists un nekas vairāk. Agrāk es domāju ,ka es esmu daudz: labs dēls , mazdēls , brālis , mīlestība un druags. Bet manas asaras - mana skābe uz maniem vaigiem , liecina man pretējo. Neesmu pelnījis būt tas , kas manī prieku radīja. Zaudēšu es pušķotu egli , siltas vakariņas. Kādu kuru sargāt , kuru mīlēt un kurā vilties. Sirds sāp par to , kas es esmu tagad , jo laiks zaudēts daudz neko nedarot, lai parādītu sev , ka spēju daudz vairāk. Stāvu uz balkona un pīpēju savu nāvi, lūkojoties zvaigznēs un ilgojoties pēc savas ticības. |
| (30.09.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |