X


Feini!
(www.feini.lv)
sallija : Pārdomas...
Ir skaisti dzīvot pasaulē, kurā valda miers un mīlestība, saskaņa un sapratne. Tomēr visa pozitīvā daļa nav ne plika graša vērta, ja tajā pašā pasaulē neatrodas kāda negāciju ēna. Bez šīs ēnas neviens nekad nespētu samanīt, ka pasaulē ir arī kaut kas labs. Un, pie visa piedevām, jāsaka, ka ne jau to labo, pozitīvo pamana pirmo. Pirmo ieruga to slikto, negatīvo, pirmā doma cilvēka prātā, kad viņš ir izdzirdējiskaut ko labu vai redzējis, ir pilna skaudības un nenovīdības. Ne jau velti daudzām tautām ir teicieni tieši par to. Tā tas ir arī ar mīlestību - tik padalies ar kādu savās jūtās, un šis kāds jau to būs noskaudis, norējis un aplējis ar dubļiem. Kam gan ir dotas tādas tiesības? Tikai tiem, kas mīl. Tie drīkst savu mīlu bradāt ar kājām, noliegt, pārbaudīt, bet arī tikai tāpēc, lai pārliecinātos - bez tās viņi nav nekas. Un atkal - cik daudz negācijām jāiet cauri, lai saskatītu skaisto? Vai, piemēram, skaistākie ziedi - rozes... Acij tīkams zieds, taču tikai pieskaries tam. Tas ir ērkšķu pilns jau ilgi pirms sācis ziedēt. Un dārznieks zina par rozes ērkšķiem, viņš ir sadūris rokas neskaitāmas reizes, viņš ir šo rozi nolādējis tūkstošiem reižu, un tomēr... Kad roze ir izplaukusi visā savā krāšņumā, viņš par to priecājas, mīl, viņš redz tās skaistumu, neskatoties ne uz ko. Šādus piemērus varētu atrast vēl un vēl, tos varētu skaisti aprakstīt, taču... Mans žultainais īgnums liedz to šodien darīt. Mans skaistums ir aiz trejdeviņām jūdzēm, aiz septiņām atslēgām. Šodien tikai dubļi un ērkšķi....
(21.09.2008)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu