Veltīts Aijai Štosai
Slēpta no lielceļu putekļiem,
Garām braucošo skatieniem,
Viensēta laukvidū kviešu žūžota,
Savā pasaulē gadsimtus pavada.
Redz koku puduri,ne māju, ratnīcu,
Koki visu slēpj, debesis balstot
Vēji šeit garām skrien, vairās, ar līkumu,
Te katrs uzņemts būs dvēselei salstot.
Grāmatu tūkstošus, ko tīko-palasi,
Tev mājas saimniece izrādīt steidz...
Te katrā plauktā un atvilknē vēsture,
Te laiks apstājas, mūžība sveic. |