 (www.feini.lv) |
| Nia Nia : Porcelāna sirdis |
| Trausla porcelāna sirdis, ikdienas saplēstos rītos, kuri smaržo pēc pelēcības un cerīgu vārdu vietā čukst vienīgi par to, kā nav un nebūs... Piecas un desmitiem reižu atkārtodamies, kā bērnības drudža nakšu murgi, cenšas pārliecināt par savu esamību un vēl jo vairāk un neatlaidīgāk- par patiesīgumu. Liekas, ka domas sažņaudz vēsas rokas, kuras savu vēsumu guvušas no pieskārieniem bezgalības tumšākajiem un vēsākajiem stūriem, cerību meklēdamas un citus nežēlodamas nodod šo aukstumu tālāk... ...Līdz loga rūtis pārskalo asaras... Patiesas, tās nomazgā dienas, spožas un baltas kā vasaras migla, ko savā paspārnē apstādinājis rīts, ļaujot palūkoties mirkļa burvībā, kas izgaisīs, bet arīdzan cerot, ka šis mirklis ar smalku otu uzzīmēs sudrabainus rakstus, kur aizķerties ikdienas brīnumiem, kā smalkiem, bet, tomēr manāmiem ielāpiem uz ikdienas atstātajām rētām un siltam glāstam pār skumstošām porcelāna sirdīm... |
| (04.01.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |