 (www.feini.lv) |
| Aija Celma : Naktī |
| Es stāvu šeit paceltu galvu, Man liekas, ka nokļūstu sapnī, Jo debess man dāvina balvu, Šo skaisto un zvaigžņoto nakti. Kā putns melns, izpletis spārnus, Tā nakts ir, kas nomaina dienu, Tai mēness un zvaigznes zem spārniem Ar gaismu sveic tumsā ik vienu. Ja pamani zvaigznīti kādu, No debesīm plaukstā tev krītam, Tad piespied to cieši sev klātu Un neļauj tai nozust līdz rītam. Ne vienmēr mums uzsmaida laime, Ka ieraugam zvaigznīti krītam, Nav jānoskumst-nākošā naktī, To varēsim meklēt līdz rītam. |
| (01.09.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |