Kāds atnāca un atņēma man visu
Un nosauca sevi par likteni
Tas atņēma prieku, smaidu, it visu
Un nosauca sevi par likteni
Par likteni tas sevi sauca
Un bez kauna izrāva daļu no sirds
Bet ko gan tas vēlāk vairs satrauca
Ka jau atkal kas tāds ir padarīts
Es tagad maldos pa liktens tumsu
Liktenīgi sāpīgi atsitoties pret sienām
Jūs sakat es ņirgājos par likteni?
Bet kāpēc tam tāds naids pret mani? |