| Ak , mīlestība! Tu-kā jūra...
 Klīst selgā
 Viena pati bura...
 Bet, ne jau ilgi
 Viņai klīst,
 Tai pietuvosies
 Cita drīz.
 
 Ik katra dzīve
 Ir kā jūra,
 Un kāda
 Osta, kurā stūrēt,
 Tev ejot laulībā
 Ir dots,
 Tad jāpamet gan
 Laiva, plosts...
 
 Pa cietu zemi
 Nākas iet,
 Par "burāšanu"
 Aizmirstiet,
 Vien
 "Lidināties mākoņos",
 To amors atļaus,
 Vietu dos.
 |