Vilkiem esot tāda daba,
Ka tiem katra gaļa laba.
Ja kāds ceļā pagadās-
Dzīvu viņu neatstās.
Es- starp vilkiem izņēmums.
Varu apzvērēt to jums!
Man no gaļas šķebina,
Tīk vien apšu beciņas.
Varu ēst es tās bez skaita,
Elpu uzlabo, ne maitā.
Esot veselīgas tās,
Apšu bekas -sarkanās.
Kādam ja ir sēņu grozs,
Veikli pie tā pielavos.
Sēņotājs ja atskatās,
Nobīstas un atstāj tās.
Man par meža viesiem prieks,
Dienā-daudzi grozi tiek.
Lai var ēst, kad ziemā sniegs,
Lieku bekas žāvēties.
Tikai, lūdzu, nestāstiet
Tiem, kas mežā sēņot iet,
Jo ja vilks tos nebaida,
Būs man bekas jālasa. |