Es zemu paklanos
Pret vakariem, pret rītiem,
Un pateicos par to,
Ka baudīt ļauts,
Man mirkļus burvīgos-
Kad saule zeltā rītiem,
Bet ejot dusēt,
Purpursārta trauc.
No sirds es pateicos
Par spožo mēnesnīcu,
Kas naktī tumšā
Apspīd ceļu man,
Par katru saulesstaru...
Dienā-tie ik dīgstu
Un arī mani,
It kā glaudot, skar. |