Atkal Tu klauvē debesīs,
zvaigžņu zvaniem skanot,
sniegbaltos vārtus virinot,
varavīkšņu caurvējā.
Krīta baltums zālē,
zemē,
ziedos,
it visā,
ko redz skats.
Tavam lūgšanu
un dvēseles priekam.
Bez enģeļiem,
ar jasmīnu smaržu.
Un atkal Tu klauvē debesīs,
klusās sirds lūgšanās,
savos domu mākoņos.
Atkal... |