 (www.feini.lv) |
| Sindija33 : Mīļais koks - mans skaistais un drošais patvērums |
| Kurā mirklī gan mīlestība pārtop naidā? Un vai tiešām nauda valda pār visu pasauli? Vai tiešām? Es skriešus šodien pie tevis atskrēju! Es kā vienmēr,aizelsusies,kurpes pa gaisu Pie tevis, pie tevis vien skrēju, Mans lielais,drošais ,skaistais koks! Es esmu tava sakarsusī puķe, Es tava smaržojoši tvanošā un siltā... Es tava izlaidīgā skuķe, Tava sasvīdusī, maigā - vienīgā. Es kā vienmēr ap taviem zariem apķēros, Lai tajos šūpotos un maigi skūpstītos. Es tavam stumbram pieglaudos Un manas acis pletās izbrīnos... Manas mīlestības skavas tu saburzīji Un iemeti man sejā. Manus skūpstus tu samīdīji kājām Un izsmēji... Tavi zari nevis mīļoja , bet sita mani.... Tie skrāpēja un plēsa manu seju, manu sirdi... Apkārt dunēt sāka vētras zvani, Es mīlu tevi,mīlu!Vai tu dzirdi? - Mani čuksti kā kliedziens saplēsa debesis, Tās saplīsa tūkstošiem pilienos, Bet manās krūtīs priecājās lemesis: Tas plēsa,un plēsa, un ārdīja... ... cik var?! Cik var? - es klusi čukstēju? Cik var izturēt sāpes ? Debesis klusēja , Klusi raudot kopā ar mani. |
| (16.07.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |